Čikāgas piecīši-Ziedojiet
Kā zināms,viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.Izlasīju interesantu
dzejoli 1939.g. izdotā Ed.Virzas kopoto rakstu sējumā.Te tas ir:
Deputāts.
Vairs zvēra baigāka par šito zvēru nava-
Simts galvas dažādas tas nes uz rumpja sava.
Ir galvas naktsmelnas-pa labi raugās tās,
Pa kreisi dusmīgi glūn galvas sarkanās,
Bet galvas vidējās, ko kronē ausis garas-
Tās klausās vērīgi, ko runā abas varas.
Pie kādas galvas reiz es griezos:"Kas tu tāds?''
Un tā man atteica:''Es esmu deputāts.
No tiesām bargajām reiz slēpos mežā zaļā,
Nu-tautas-izredzēts no tām es esmu vaļā.
Nesen vēl staigāju es lopus uzpirkdams,
Bet mana patversme ir tagad augstais nams,
Kur, būdams ministers, pie ministeriem sēdu.
Kad Švarcā pusdienas un vakariņas ēdu
Es, avīžizdevējs un banku direktors,
Tad manu klientu un pielūdzēju kors
Un klusie sulaiņi un citi gari mazi
Pat nosarkt neuzdrīkst, kad mutē bāžu nazi.
Ar obligācijām man netīk ļaudis krāpt,
Un klaji nemīlu es Dievam acīs grābt,
Jo visas mantas man mēdz nākt no citurienes,
Un garam nadzīgam ik likums kaut ko ienes.
To, no kā atkarīgs valsts uzplaukums vai gals-
Arvienu izšķirt prot tik mana paša balss.
Ikviens, kam dzīvīte jau taisās noiet peklē,
Pa durvīm dažādām uz mani ceļu meklē,
Ir kontrabandā ķerts viens otris žīdiņš sīks,
Ir lielais tirgonis, kam kredīts vajadzīgs.
Un tā ikkatru dien', pat neizejot no mājām,
Kā bitei čaklajai man medus līp pie kājām.
Tie derīgi ir man, es derīgs esmu tiem.''
Te iejautājos tam:''No jūsu kolēģiem
Pret jums tak virzīti tiek iebildumi kādi?''
Bet viņš man atteica:''Mēs visi gandrīz tādi.
Šis laikmets līdzīgus mūs vienu otram dar,
Šais dienās rāpties mēdz uz augšu katrs kā var.
Šīs sēdes atklātās ir maskarāde tīra,
Bet naktī dažreiz zūd tas, kas mūs dienā šķīra,
Kad dzīrēs slepenās vairs nenojauš pat velns,
Kas no mums sarkanais, kas vidus vīrs, kas melns.
Ik sirds līdz dziļumam tad atklātībai ļauta...
Lai valda mūžīgi šī suverēnā tauta!''
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru